Betona apstrādājamība attiecas uz vieglumu vai efektivitāti, ar kādu celtnieki būvniecības procesā var apstrādāt, novietot un sablīvēt betonu. Apstrādājamības kvalitāte ietver tādas īpašības kā konsistence, plūstamība, blīvēšanas spēja un betona spēja pretoties segregācijai. Labas apstrādājamības sasniegšana ir būtiska, lai nodrošinātu pareizu sajaukšanu, transportēšanu un novietošanu, kas palīdz nodrošināt stabilu betona elementu konstrukciju.
Betona apstrādājamība
Amerikas Testēšanas un materiālu biedrība (ASTM) definē betona apstrādājamības nozīmi kā "īpašību, kas nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai manipulētu ar tikko sajauktu betona daudzumu ar minimālu viendabīguma zudumu". Betona apstrādājamību var iedalīt piecu grādu līmeņos.
Ļoti zema apstrādājamība – šis līmenis, ko sauc arī par skarbu betonu, attiecas uz betonu, kuram ir ļoti zems plūsmas un deformējamības līmenis. Tas ir stīvs un grūti apstrādājams, un tam ir nepieciešama ievērojama apstrādes un novietošanas enerģija. Būvnieki izmanto ļoti zemas apstrādājamības betonu specializētos lietojumos, kur nepieciešama minimāla kustība vai veidņu noturēšana. Zema apstrādājamība – zemas apstrādājamības betonam ir ierobežota plūsma un deformējamība, taču to joprojām var pārvaldīt, izmantojot atbilstošus paņēmienus. Būvnieki izmanto šāda veida betonu lietojumos ar mērenu stiegrojumu, kur svarīga ir viegla blīvēšana. Vidēja apstrādājamība – vidējam betonam ir mērens plūsmas un deformējamības līmenis. Būvnieki to var viegli apstrādāt un sablīvēt, izmantojot parastās metodes. Šim betonam ir plaša pielietojamība. Augsta apstrādājamība – betonam ar augstu apstrādājamību ir augsts plūsmas un deformācijas līmenis. Tas ir šķidrs, pašizlīdzinošs un blīvējošs. Šis betona veids ir ideāli piemērots pārslogotām stiegrojuma zonām un lietojumiem, kur nepieciešama laba plūsma, piemēram, sūknējamajam betonam. Ļoti augsta apstrādājamība – šāda veida betonam ir izcila plūsma un deformējamība. Tam ir lieliska pašblīvēšanās, un tas ieplūst sarežģītās formās un pārslogotās vietās bez nepieciešamas ārējās blīvēšanas. Šis betons ir lielisks lietojumos ar sarežģītu ģeometriju vai vietās, kur ārēja blīvēšana nav iespējama.
Darbspējas primārās īpašības
Lai gan betona apstrādājamībai ir daudz īpašību, galvenās betona apstrādājamības īpašības ir konsistence un kohēzija.
Konsekvence
Betona apstrādājamības konsistence raksturo svaiga betona plūstamību vai mobilitāti. Konsekvence norāda uz vieglumu, ar kādu celtnieki savu projektu laikā var apstrādāt, transportēt, novietot un blīvēt betonu. Konsistence var atšķirties no sausas un stingras līdz ļoti šķidrai. Katrs betona apstrādājamības veids, ieskaitot sauso, parasto un šķidro, ir noderīgs noteikta veida lietojumos.
Saliedētība
Kohēzija betonā attiecas uz maisījuma spēju turēties kopā un saglabāt viendabīgumu. Tas atspoguļo mijiedarbības un saiknes pakāpi starp cementa pastu (cementu un ūdeni) un pildvielām, nodrošinot, ka sastāvdaļas paliek vienmērīgi sadalītas visā maisījumā. Betonam ir ļoti svarīgi saglabāt pareizu kohēziju, jo tas ietekmē sacietējušo konstrukciju vienmērīgu izturību un kopējo kvalitāti. Tas nodrošina betona stabilitāti un viendabīgu izturību bez tukšumiem vai vājām zonām betonā.
Faktori, kas ietekmē betona apstrādājamību
Daudzi faktori ietekmē betona apstrādājamību ražošanas pusē, kā arī hidratācijas procesā.
Ūdens sastāvs
Ūdens daudzums betonā ir vissvarīgākais faktors, kas ietekmē betona apstrādājamību. Kad betona maisījumam pievieno ūdeni, tas uzsūcas uz cementa virsmas un maisījumā esošās pildvielas. Tas aizpilda telpas un ieeļļo daļiņas un palīdz tām vieglāk pārvietoties. Smalkākām daļiņām betona vielā ir nepieciešams vairāk ūdens, lai tās varētu viegli pārvietoties. Pārāk maz ūdens rada sausu maisījumu, bet pārāk daudz ūdens radīs maisījumu, kas asiņo vai nesaplūst.
Cementa saturs
Cementa daudzums un veids betona maisījumā ir svarīgi apstrādājamības faktori. Zems cementa saturs rada zemu apstrādājamību, savukārt augsts cementa saturs uzlabo apstrādājamību. Cementa veids ietekmē arī apstrādājamību, jo tādi veidi kā ātri cietošs cements palielinās hidratāciju un samazina apstrādājamību.
Kopējās maisījuma proporcijas
Pildvielu daudzums salīdzinājumā ar citām betona sastāvdaļām, piemēram, cementu un ūdeni, ietekmē apstrādājamību. Kopumā, jo vairāk agregātu attiecībā pret citām maisījuma sastāvdaļām, jo mazāk apstrādājams būs maisījums.
Kopējās īpašības
Agregāti ir pieejami dažādās kvalitātēs, un tie ietekmē apstrādājamību. Dažādu izmēru un formu pildvielām ir nepieciešams dažāds hidratācijas līmenis, lai nodrošinātu apstrādājamību. Mazāks agregāta izmērs apstrādājamībai prasa vairāk ūdens nekā lielāka izmēra pildviela. Turklāt pildvielām ar sfērisku, nevis leņķisku formu ir nepieciešams mazāk cementa apstrādājamībai.
Piejaukumu un cementa materiālu pievienošana
Betona ražotāji betonam pievieno noteiktas ķīmiskas piedevas vai papildu cementa materiālus, lai uzlabotu konkrētas īpašības. Daži no tiem ietver gaisu izraisošus līdzekļus, ūdeni samazinošus piejaukumus un stingrības palēninošus ķimikālijas. Kopumā šīs ķīmiskās vielas uzlabo betona apstrādājamību. Papildu cementa materiāli, piemēram, silīcija dioksīda dūmi un vieglie pelni, uzlabo betona reaktivitāti un tā apstrādājamību.
Temperatūra un laiks
Tikko sajauktais betons ūdens satura iztvaikošanas dēļ ātri sāk sastingt. Eksperti šo īpašību dēvē par krituma zudumu, jo laika gaitā betons kļūst mazāk apstrādājams. Tas atšķiras atkarībā no maisījuma bagātības, cementa veida, betona temperatūras un sākotnējās apstrādājamības.
Āra temperatūra ir vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmē betona apstrādājamību. Karsta āra temperatūra vai vējains klimats izraisa ātrāku ūdens iztvaikošanu, samazinot apstrādājamību ātrāk nekā mērenā klimatā.
Darbspējas mērīšanas testi
Ražotāji mēra dažādu betona veidu apstrādājamību, lai aprakstītu to īpašības, bet celtnieki var arī veikt pārbaudes uz vietas, lai palīdzētu noteikt, kā laiks un esošie vides apstākļi var ietekmēt betona apstrādājamību.
Slīkuma tests – šis tests ietver svaigi sajaukta betona ievietošanu konusā, tā sablīvēšanu un konusa noņemšanu. Testētāji mēra starpību starp konusa augstumu un betona noslīdējuma augstumu, kas norāda betona maisījuma apstrādājamības un plūstamības pakāpi. Subjektīvais tests — šis tests ietver betona novērtēšanu uz vietas un ietver celtnieka vai inženiera pieredzi un zināšanas. Kā norāda nosaukums, šis tests ir subjektīvs, tāpēc ir grūti, ja cilvēki nepiekrīt vērtējumam. Plūsmas tests – šis tests mēra betona spēju plūst vibrācijas ietekmē un tā tendenci atdalīties. Blīvēšanas faktora tests – šis tests ietvēra betona nomešanu no vienas piltuves uz otru un pēc tam blīvējuma līmeņa mērīšanu.
Darbspējas uzlabošana
Betona ražošanā vai uz vietas var veikt vairākus soļus, lai uzlabotu betona apstrādājamību.
Ūdens attiecība
Ūdens satura regulēšana cementa maisījumos ir vienkāršs veids, kā uzlabot betona apstrādājamību. Tomēr ūdens regulēšana ir jāveic saprātīgi, jo pārāk daudz ūdens var negatīvi ietekmēt betona izturību un izturību.
Kopējā vērtēšana
Optimāla pildvielu šķirošana var uzlabot betona apstrādājamību, jo pildvielu izmēru maisījums var aizpildīt tukšumus un uzlabot pildvielu blīvējumu. Tas samazina vajadzību pēc papildu cementa pastas saistīšanai un uzlabo plūstamību.
Piemaisījumi
Ķīmisko vai minerālu piedevu pievienošana uzlabos betona apstrādājamību. Plastifikatori uzlabo apstrādājamību, tāpat kā minerālu piedevas, piemēram, vieglie pelni un silīcija dioksīda dūmi.
Sajauciet proporcijas un dizainu
Pareizs pildvielu, cementa un ūdens sajaukums ir vissvarīgākais nosacījums, lai nodrošinātu betona apstrādājamību. Tas nozīmē izvēlēties uzticamu betona maisījumu, kā arī celtnieku pieredzi un zināšanas.
Sajaukšanas laiks un paņēmieni
Pietiekams maisīšanas laiks un pareiza tehnika ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu optimālu apstrādājamību. Atbilstoša sajaukšanas iekārta nodrošinās labu eļļošanu visiem betona maisījuma elementiem.
Ja jums patīk mūsu lapa, lūdzu, dalieties ar saviem draugiem & Facebook
