Smiltis ir graudaina viela, kas tūkstošiem gadu veidojusi Zemes ainavu, bet zinātniskā izteiksmē, kas ir smiltis? Smiltis, kas sastāv no dažādu minerālu, akmeņu un organisko daļiņu granulām, ir smalkas tekstūras nogulumi, kas atrodami pludmalēs, tuksneša kāpās un upju krastos. Kopš tās izcelsme ir novecojušos akmeņos un jūras dzīvē, smiltīm ir ievērojama nozīme cilvēka dzīvē, kā arī mūsu planētas funkcijās un struktūrā. Zinot, kā veidojas smiltis, mēs varam paplašināt kontekstu, lai izprastu šo svarīgo mūsu fiziskās pasaules sastāvdaļu.
Kas ir Smiltis?
Smiltis ir granulēta viela, kas satur sadalītas minerālu daļiņas. Šīs daļiņas ir dažāda izmēra, mazākas par grants gabaliem, bet lielākas par dūņu daļiņām. Smilšu daļiņu izmērs svārstās no 0,0625 milimetriem līdz 2 milimetriem diametrā. Eksperti ir definējuši īpašo smilšu daļiņu izmēru atbilstoši šim izmēram vairāk nekā gadsimtu.
Smiltis ir viens no visizplatītākajiem materiāliem, kas klāj zemi. Smiltis veidojas, fizikāli un ķīmiski sadaloties lielākiem iežu gabaliem. Tas var notikt dabisko laikapstākļu rezultātā, ko izraisa vēja, ūdens un ledus erozija, vai jūras organismu, piemēram, koraļļu un gliemežvāku, sadalīšanās.
Smiltīm ir atšķirīga tekstūra, un tās ir visuresošas visā pasaulē. Jūs atradīsiet smiltis dažādās vidēs, tostarp pludmalēs, tuksnešos, upju gultnēs un smilšu kāpās. Sabiedrības ir iemācījušies izmantot smiltis dažādās nozarēs un kā daļu no atpūtas pasākumiem.
Smilšu avoti
Smiltis rodas no dažādiem avotiem un ģeoloģiskiem procesiem.
Akmeņu laikapstākļi – visizplatītākais smilšu veidošanās process ir akmeņu izturēšana vēja, ūdens un ledus ietekmē. Erozija ir izplatīta upju gultnēs un strautos, kur ūdens mazgā akmeņus un nes nogulumus pa upi un okeānā un izskalojas gar krastiem. Erozija notiek arī gar akmeņainām piekrastes līnijām un kustīgiem ledājiem. Vulkāniskā darbība – vulkāniskā darbība izspiež gaisā pelnus un lavas fragmentus. Kad tie atdziest, tie var pārvērsties par smalkām smilšu daļiņām, ko sauc par vulkāniskām smiltīm. Koraļļu un koraļļu erozija – Koraļļu rifi un jūras radības, piemēram, mīkstmieši un vēžveidīgie, veido cietus apvalkus, kas laika gaitā sabojājas un veicina smilšu veidošanos. Vējš – vējš rada smiltis, erozējot akmeņus, bet arī nesot smiltis no viena reģiona uz otru. Vējš palīdz veidot veidojumus, piemēram, smilšu kāpas piekrastē vai tuksneša reģionos. Rūpnieciskās darbības — rūpnieciskās darbības, piemēram, ieguves rūpniecība, karjeru izstrāde vai ražošanas procesi, ražo gan dabiskās, gan mākslīgās smiltis. Mākslīgās smiltis no dabīgajām smiltīm atšķiras ar to, ka tām ir dažādas īpašības un leņķiskāka forma.
Smilšu sastāvs
Precīzs smilšu sastāvs ir atkarīgs no precīza smilšu veida un to atšķirīgās izcelsmes, taču visiem smilšu veidiem ir kopīgs primārais komponents, silīcija dioksīds. Silīcija dioksīds ir savienojums, kas sastāv no silīcija un skābekļa. Šis ir daudzu iežu un minerālu, tostarp smilšu, kopīgs celtniecības bloks.
Papildus silīcija dioksīdam smiltīs var būt arī citi komponenti, piemēram, kvarcs, laukšpats, vizla, olivīns, magnetīts un kalcīts. Šie minerāli piešķir dažāda veida smiltīm atšķirīgas krāsas un īpašības. Piemēram, smiltis ar kvarcu parasti ir gaišas vai baltas, savukārt smiltīm ar sarkanīgu nokrāsu, iespējams, ir dzelzs komponents, piemēram, magnetīts. Piekrastes reģionos ir ierasts atrast smiltis, kas satur čaumalu fragmentus un citus organiskos materiālus no minerālu dzīves.
Smilšu sastāvs ietekmē to, kā cilvēki tās var izmantot un kā tās uzvedas dabiskajā vidē. Precīzs smilšu sastāvs, tostarp minerālvielu saturs, daļiņu lielums un daļiņu izmēra konsistence, var ietekmēt augsnes stabilitāti, augsnes auglību, ūdens novadīšanu un ainavas veidošanos.
Kā smiltis veido mūsu vidi
Smiltis ir būtiski ietekmējušas cilvēka dzīves attīstību un to, kā mēs veidojam savu vidi.
Cilvēku kultūra un atpūta – smilšaina vide ir ārkārtīgi svarīga cilvēku dzīves struktūrai, jo īpaši tuksneša vai pludmales vide. Tuksnesī tradīcijas ir balstītas uz to, kā ceļot un dzīvot šajā izaicinošajā vidē. Pludmales ir populāri galamērķi un rada tūrismu, kura centrā ir atpūta un atpūta. Smiltis palīdz veidot piekrastes kopienas, jo cilvēki šajās vietās rada unikālas tradīcijas un dzīvesveidu, kas attiecas uz viņu smilšainajām pludmalēm. Erozijas un piekrastes aizsardzība – smiltis ir dabisks veids, kā aizsargāt iekšzemes teritorijas. Smilšu kāpas nodrošina aizsardzību pret vētras uzplūdiem un eroziju. Pastāv pastāvīga darbība, kuras centrā ir dabisko barjeru, piemēram, kāpu, aizsardzība pret iznīcināšanu, lai saglabātu dabisko aizsardzību, savvaļas dzīvotnes un aizsargājošu cilvēku vidi. Resursu ieguve un būvniecība – smiltis ir būtisks resurss būvniecībā un infrastruktūras attīstībā. Smiltis ir noderīgas betona un javas būvniecībā, kas ir vieni no svarīgākajiem būvmateriāliem mūsdienu pasaulē. Dažas valstis, īpaši Tuvo Austrumu un Āzijas valstis, izmanto smiltis, lai paplašinātu savas piekrastes līnijas vai izveidotu jaunas salas, lai uzturētu lielāku iedzīvotāju attīstību un atbalstītu komerciālas aktivitātes. Gruntsūdeņu apsaimniekošana – Smiltis darbojas kā dabisks ūdens filtrs, tāpēc tās ir vitāli svarīgas dabiski atjaunojošā ūdenī. Tas ir dabisks process, kurā virszemes ūdens iesūcas zemē un papildina pazemes ūdens nesējslāņus. Ūdenim ejot cauri smiltīm, smiltis palīdz dabiski izskalot piesārņotājus un mikroorganismus, kas var piesārņot ūdeni. Smiltis, kas filtrē ūdeni, palīdz atbalstīt dabisko ekosistēmu, tostarp veicināt bioloģisko daudzveidību un cilvēku uzplaukumu. Reģionālā bioloģiskā daudzveidība – smilšaina vide atbalsta savas ekosistēmas, kas nodrošina vidi noteiktiem augiem un dzīvniekiem, lai tie izdzīvotu un attīstītos. Savukārt šie augi un dzīvnieki atbalsta sistēmas cilvēku uzplaukumam, tostarp piekrastes un tuksneša vidē izplatītos pārtikas un augu dzīves veidus. Māksla un garīgās prakses – smiltis ir pamats daudzveidīgiem mākslinieciskiem dizainiem un garīgām praksēm, kas laika gaitā attīstījušās šajās kopienās. Smiltis ir svarīgas sarežģītu māksliniecisku dizainu un modeļu veidošanā, kas ļauj māksliniekiem paust savu kultūru un nodrošināt viņiem iztiku. Smiltis ir ļoti svarīgas arī garīgajās praksēs, kas simbolizē attīrīšanos, nepārtrauktību un nepastāvību.
Ja jums patīk mūsu lapa, lūdzu, dalieties ar saviem draugiem & Facebook
