Krāsu teorijā nokrāsa attiecas uz objekta tīro krāsu. Dominējošais gaismas viļņa garums nosaka to, kā parādās nokrāsa. Ja krāsa nokrīt uz krāsu apļa, tiek kontrolēts arī nokrāsas atribūts.
Krāsu ritenis sastāv no 12 nokrāsām, kas vienmērīgi izvietotas ap apli. Galvenās nokrāsas — sarkanā, dzeltenā un zilā — atrodas vienādā attālumā viena no otras krāsu aplī. Dizaineri rada sekundārās nokrāsas, sajaucot vienādās daļās primārās nokrāsas.
Sajauciet primāro un sekundāro nokrāsu blakus tam uz riteņa, lai iegūtu terciāro nokrāsu. Katra nokrāsa spilgtums, piesātinājums un novietojums krāsu aplī ir unikāls. Piesātinājums attiecas uz nokrāsas intensitāti vai tīrību. Spilgtums ir tā relatīvais gaišuma vai tumsas daudzums.
Hue psiholoģija
Dažādām krāsu apļa nokrāsām ir unikāla psiholoģiska ietekme uz mūsu prātu un emocijām. Piemēram, sarkanā krāsa ir silta nokrāsa, kas saistīta ar mīlestību, aizraušanos un aizrautību. Tas ir izplatīts mārketingā, jo tas stimulē impulsīvās sajūtas. Dzeltenā krāsa simbolizē laimi, radošumu un optimismu. Zilā krāsa ir nomierinoša nokrāsa, kas saistīta ar uzticēšanos un drošību.
Britu Kolumbijas universitātes pētnieki veica kognitīvu pētījumu. Viņi ievietoja dalībniekus telpā, kas bija nokrāsota zilā vai sarkanā krāsā. Tiem, kas atradās zilajā istabā, bija zemāks stresa līmenis un augsts radošums nekā sarkanajā istabā. Zaļā krāsa arī pauž nomierinošu efektu un pozitīvi ietekmē mūsu garīgo un emocionālo labsajūtu.
Nokrāsa pret krāsu: kāda ir atšķirība?
Mēs bieži lietojam terminus “nokrāsa” un “krāsa” savstarpēji aizstājot. Krāsu teorijā tiem ir īpaši termini. Objekta atstarotās gaismas dominējošais viļņa garums nosaka nokrāsu. Krāsa ir vispārīgs termins, kas aptver gaismas un krāsas nokrāsas un īpašības.
Īpašības ietver toni, spilgtumu un piesātinājumu. Glezniecība, izmantojot dažādus zilās krāsas toņus un nokrāsas, ilustrē atšķirību starp nokrāsu un krāsu. Kamēr gleznas nokrāsa ir zila, mākslinieks var kalibrēt spilgtumu, toni un piesātinājumu.
Kā ir saistīts dominējošais viļņa garums un nokrāsa
Krāsu teorija ir viļņa garuma un nokrāsas attiecības kodols. Pirms krāsu shēmas izvēles dizaineriem un māksliniekiem ir jāsaprot attiecības.
Dominējošais viļņa garums ir gaismas krāsa, ko objekts visvairāk atstaro vai izstaro. Piemēram, sarkans ābols izskatās sarkans, jo tas atspoguļo garāko gaismas viļņa garumu. Šajā gadījumā viļņa garums ir diapazonā no 620-750 nanometriem.
Turpretim zils objekts atspoguļo īsāko redzamo viļņa garumu 450–490 nanometru diapazonā. Dominējošais gaismas viļņa garums atbilst noteiktai nokrāsai krāsu aplī. Dominējošais viļņa garums diapazonā no 590 līdz 620 nanometriem atbilst dzeltenai nokrāsai.
570–590 nanometru diapazons atbilst oranžai nokrāsai. Krāsu ritenis sakārto nokrāsas atbilstoši to dominējošajiem viļņu garumiem.
Tomēr viņu attiecības tikai dažkārt ir vienkāršas. Objekts var atstarot vai izstarot gaismu daudzos viļņu garumos, radot dažādas nokrāsas. Piemēram, violets zieds izskatās purpursarkans, jo tas atspoguļo sarkano un zilo viļņu garumu.
Šie viļņu garumi stimulē gan sarkanās, gan zilās konusa šūnas mūsu acīs. Rezultātā mūsu smadzenes šo kombināciju interpretē kā zilu krāsu. Piesātinājums un spilgtums ietekmē arī dominējošā viļņa garuma un nokrāsas saistību.
Izpratne par atšķirībām palīdz māksliniekiem un dizaineriem krāsu shēmās ieviest nianses un izsmalcinātību.
Kā nokrāsa un krāsa darbojas kopā
Nokrāsa un krāsa darbojas kopā, lai radītu sarežģītas krāsas ap mums. Apsveriet ziedu ar sarkanu nokrāsu. Zieda krāsa nav tikai sarkana, jo tai var būt dažādi toņi, spilgtums un piesātinājuma līmeņi.
Spilgts zieds ar lielāku piesātinājumu var izskatīties košāks un intensīvāks nekā blāvs. Lai gan abiem ir vienāds nokrāsa, dažādi spilgtuma līmeņi rada bagātīgāku un sarežģītāku krāsu.
Toņu izmantošana mākslā un dizainā
Nokrāsa rada harmoniju mākslā un dizainā. Mākslinieki un dizaineri izmanto nokrāsas, lai radītu īpašu emocionālu reakciju no auditorijas. Piemēram, siltas krāsas, piemēram, sarkana un oranža, izraisa kaislību un enerģiju.
Vēsas krāsas, piemēram, zilā un zaļā, rada mierīgumu un rāmuma sajūtu. Pareiza nokrāsa ietekmē interjera dizainu, reklāmu un krāsošanu.
Nokrāsa, piesātinājums un spilgtums fotogrāfijā
Nokrāsa, piesātinājums un spilgtums ietekmē attēla izskatu un sajūtu. Fotografējot baltā balansa regulēšana un krāsu filtri palīdz mainīt dažādas nokrāsas. Fotogrāfi manipulē ar nokrāsu, lai radītu īpašu noskaņu vai efektu.
Piesātinājums ir krāsas intensitāte vai tīrība. Fotogrāfijā piesātinājuma pielāgošana padara krāsas spilgtākas, intensīvākas, klusākas vai vājākas. Augsts piesātinājums rada drosmīgu, dinamisku attēlu. Taču zemais piesātinājums rada noskaņu.
Fotogrāfi pielāgo spilgtumu, izmantojot ekspozīcijas iestatījumus un kontrasta pielāgojumus. Spilgts tonis rada viegluma sajūtu, savukārt tumšs asociējas ar noslēpumainību. Pielāgojot nokrāsu, piesātinājumu un spilgtumu, tiek izveidoti dažādi vizuālie stili.
Ja jums patīk mūsu lapa, lūdzu, dalieties ar saviem draugiem & Facebook
